KĀZU JUBILEJAS ATZĪMĒŠANAS TRADĪCIJA

KĀZU JUBILEJAS ATZĪMĒŠANAS TRADĪCIJA
Foto BRIINUM'S WEDDINGS

LAI IR ATKAL KĀ TOREIZ

„No rīta saņemt mīļu buču un puķu pušķi no vīra, vakarā abiem kopā kaut kur aiziet, būt tikai diviem vien un atcerēties … Atcerēties, kā bija toreiz, atcerēties, kas pa šo laiku ar mums abiem noticis, atcerēties, par ko mēs sapņojām, ko gaidījām no savas dzīves – nu jau abi kopā. Un sajust, ka viņš joprojām ir pie manis, es esmu tepat pie viņa un mums kopā ir labi… lai kas arī dažreiz neatgadītos, ” tā par savu kāzu jubileju svinēšanas pieredzi stāsta Rasma, kas ar Kārli ir kopā jau 33 gadus. Abi joprojām enerģiski, darbīgi, starojoši. Un mīloši. „Nebija jau tā, ka nemaz nesvinējām arī skaļāk, pirmos piecus desmit gadus noteikti – nāca draugi, vedēji, pat sekojām līdzi, vai tās kokvilnas, koka vai kādas citas kāzas. Tagad šo dienu nosvinam divatā, tikai sudrabkāzās gan saņēmāmies uz nedaudz lielāku pasvinēšanu. Man šķiet, ka nekas nav jādara tikai tāpēc, ka jādara – galvenie taču šais svētkos (mūsu kāzās) bijām mēs, tad nu mēs arī to atceramies, kā vēlamies” – tā Rasma. „Kā es justos, ja Kārlis to piemirstu? Bet viņš taču nekad vēl nav aizmirsis! Tomēr nedomāju, ka taisītu no tā traģēdiju, drīzāk kopā pasmietos par iespējamiem tādas aizmāršības iemesliem.”
Inta ar Gati savu pirmo kāzu jubileju nesen nosvinēja ar vērienu – bija gandrīz visi tie paši draugi, kas pirms gada kāzās, vedēji rīkoja spēles un atrakcijas, apspēlējot arī pirmās gadadienas – katūna kāzu – nozīmi. „Bija kolosāli – atkal sajusties kā jaunlaulātajiem! Jā, mums ļoti patīk dažādas kāzu un līdz ar to arī kāzu jubileju tradīcijas – kāpēc ne? Uz priekšu neko neplānojam, bet to gan zinām, ka arī otro kāzu gadadienu gribam svinēt jautri. Īsti nemz nezinām, laikam tās būs papīra kāzas. Lai vai kā arī tos nosauktu, tie ir mūsu svētki!”

Foto BILLIJS LOCS / www.billijs.lv
Foto BILLIJS LOCS /www.billijs.lv

Dzelzs, zīda, čuguna, porcelāna, koka, niķeļa un kādas tik vēl ne …Izrādās, tagad, atkarībā no izvēlētā atskaites punkta, var svinēt pat, piemēram, elektrisko virtuves ierīču un rakstāmlietu, jaunu mēbeļu un uzlabota nekustamā īpašuma kāzas – un tā bez gala, līdz visiem 100. Cītīgiem tradīciju kopējiem ir ko noņemties, lai neko nesajauktu un neaizmirstu. Galvenais – izvēlēties, vai vēlamies sekot vācu, britu, amerikāņu, krievu vai kādai citai tradīcijai, un tad tik uz priekšu – dāvanas pēc saraksta, dārgakmeņi pēc saraksta, pat puķu izvēlē jāievēro nosacījumi… No otras puses – kāpēc ne, ja tas sagādā prieku?

Jo ne jau tāpēc atceramies un svinam savu kāzu dienu ik gadus, ka tā vajag un tā kaut kur rakstīts „papīros”. Svinības rīkojam paši, un tikai paši nosakām, kādas tās būs – sekojot tradīcijām, ar lielu skaitu viesu, tikai divatā vai ar ģimenes locekļiem, tuvākajiem draugiem un vedējiem.

KĀZU JUBILEJAS ATZĪMĒŠANAS TRADĪCIJA

Kāzu jubileju atzīmēšanas tradīcija esot sākusies senajā Romā, tiesa, runa ir par tiešām „apaļām” jubilejām. Vīrs sievai divdesmit piektajā laulības gadadienā esot dāvinājis sudraba vītni, bet piecdesmitajā – zelta. Tā arī šo kāzu jubileju nosaukums nav mainījies – sudraba un zelta kāzas.
Par to, vai arī senie latvieši svinējuši kāzu gadadienas, ziņu nav, tomēr nav gan ticams, ka mūsu senči tam būtu pievērsuši lielu uzmanību. Latvijā kāzu jubileju svinēšanas tradīcija ienākusi no Vācijas, kur, kā uzskata, arī cēlušies joprojām zināmie kāzu gadadienu nosaukumi.

Ar nelielām atšķirībām dažādās tradīcijās, tomēr pirmo kāzu jubileju atzīmē kā kokvilnas kāzas, otro – kā papīra kāzas, trešo – kā ādas kāzas, ceturto – linu, piekto – koka. Ir arī mēģinājumi skaidrot šo nosaukumu izcelsmi – piemēram, kokvilna ir materiāls, kas vēl nav īpaši stiprs un noturīgs, tāpat kā laulība pirmajā gadā vēl nav stabilizējusies, āda /trešā gadadiena/ jau ir daudz izturīgāks, elastīgāks materiāls, koks (pieci kopdzīves gadi) jau simbolizē lielāku stabilitāti, tāpat kā vēlāk dzelzs vai čuguna kāzas (6 gadi). Turpmākajās jubilejās jau uzsvērts ne tika daudz materiāla noturīgums, kā tā vērtība.
Kāzu jubileju nosaukumi jau izsenis saistīti ar dāvanām, kas šai dienā laulātajam pārim pasniedzamas, tomēr komercalizētais 20. gadsimts ienesis būtiskas izmaiņas, saistot kāzu gadadienas nosaukumu jau vairs tikai ar dāvanām, kas šai dienā dāvināmas, tāpēc nav brīnums, ka ASV modernajā kāzu gadadienu iedalījumā ir arī tādas kāzas kā laika ierīču, transportlīdzekļu vai pat pārtikas preču kāzas.

Lai kā atšķirtos dažu kāzu jubileju nosaukumi, par lielajām gadadienām ir samērā liela vienprātība dažādās tradīcijās. Tā desmitā kāzu jubileja Latvijā lielākoties tiek atzīmēta kā rožu kāzas, piecpadsmitā – kā kristāla kāzas, divdesmitā – kā porcelāna kāzas, divdesmit piektā – sudrabkāzas, trīsdesmitā – pērļu kāzas, trīsdesmit piektā – koraļļu kāzas, četrdesmitā – rubīna, četrdesmit piektā – safīra, bet piecdesmitā, protams, zelta kāzas. Sešdesmito kāzu gadadienu lielākoties pazīst kā dimanta kāzas, septiņdesmito – platīna kāzas.

Aptaujājot vairāk nekā 50 pārus ar laulības stāžu no viena līdz 40 gadiem, tikai pieci pāri atzina, ka rūpīgi seko tam, lai nosvinētu kāzu dienas atceri atbilstoši tās nosaukumam (tiesa, viņu laulības stāžs nepārsniedza 12 gadus). Apmēram puse šo dienu svin kopā ar draugiem, vedējiem, tuviniekiem; pārējie dodas kaut kur divatā – īsākā vai garākā ceļojumā, vienkārši uz jauku un patīkamu atpūtas vietu. Divpadsmit sievas godīgi atzina, ka mēdz gadīties, ka vīrs šo dienu vienkārši piemirst. Mārītei ir 34 gadi un 9 gadu laulības stāžs. Viņa uzskata, ka „man ir vienkārši jāpieņem, ka vīrieši (vismaz manējais) ir citādi. Ne jau tāpēc viņš mani mazāk mīl, bet – nu neturas viņam tie datumi galvā… Pats savu dzimšanas dienu viņš ir spējīgs aizmirst. Tāpēc es ņemu lietu savās rokās un kaut ko noorganizēju, tad arī viņš jūtas atvieglots un mēs kopā šo dienu nosvinam. Mans mērķis taču nav radīt viņā vainas sajūtu. ”
Tradīcijas ir dažādas, tikpat dažāda ir precēto pāru pieredze, tomēr visi atzīst – tā mums ir ļoti īpaša diena. Un kamēr mēs esam šai dienā kopā, viens otru atbalstām, tikmēr ar mūsu ģimeni viss ir kārtībā. Kā šo dienu nosvinēt – tas noteikti paliek katras ģimenes sirds tradīciju ziņā.

Skat.kāzu jubilejas stāstu šeit: http://www.ligavam.lv/kazu-stasts/signe-raivis/